EUR/USD cenas prognoze: cena vājināsies līdz aptuveni 1,1200; zem 100 dienu SMA saglabājas lejupvērsta tendence
- Piektdienas rīta Eiropas tirdzniecības sesijas sākumā EUR/USD kurss vājinājās līdz aptuveni 1,1210.
- Ceturtdien pieauga prēmija, ko investori pieprasa par Francijas valsts parāda vērtspapīriem salīdzinājumā ar Vācijas Bundiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā.
- Pārim dominē negatīva prognoze, kas atrodas zem galvenās 100 dienu SMA.
- Pirmais pretestības līmenis atrodas pie 1,1235; sākotnējais atbalsts ir 1,1185.
EUR/USD valūtu pāris piektdienas agrīnās Eiropas tirdzniecības stundās tiek tirgots negatīvā teritorijā ap 1,1210. Bažas par Francijas spēju tikt galā ar milzīgo parādu slogu ir negatīvi ietekmējušas Francijas valsts obligācijas un rada zināmu pārdošanas spiedienu uz eiro (EUR) pret ASV dolāru (USD).
Francijas 10 gadu valsts obligāciju etalona ienesīgums pieauga par 6,5 bāzes punktiem līdz 5,06 %, pēc tam, kad īslaicīgi sasniedza 5,1415 % — augstāko līmeni kopš 2002. gada jūlija. Tajā pašā laikā starpība salīdzinājumā ar Vācijas Bunds paplašinājās līdz 177,7 bāzes punktiem, kas ir lielākā atšķirība kopš 2011. gada novembra eirozonas parādu krīzes laikā, uzsverot investoru pieaugošās bažas par Francijas fiskālajām perspektīvām.
Francijas valdība solījusi ievērojami pastiprināt drošības pasākumus saistībā ar turpmākajām protesta akcijām sestdien; papildus policijai paredzēts izvietot arī karavīrus.
„Politiskā stagnācija un sabiedrības sašutums par augstajām dzīves izmaksām padara praktiski neiespējamu valsts finanšu sakārtošanu pirms nākamā gada Francijas prezidenta vēlēšanām,” norādīja Elias Haddad, „Brown Brothers Harriman & Co.” vecākais tirgus stratēģis.
Paredzams, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamnedēļ saglabās bāzes likmi 2,5 % līmenī, lai gan, kā ziņo „Reuters“, likmes paaugstinājums ir gandrīz pilnībā iekļauts tirgus cenās līdz gada beigām.
Rabobank prognozē, ka ECB oktobrī ievēros pauzi pirms galīgā procentu likmes paaugstinājuma decembrī
„Rabobank” analītiķi norāda: „ECB monetārās politikas stingrināšanas cikls, visticamāk, vēl nav beidzies; tomēr nākamais procentu likmes paaugstinājums šomēnes, visticamāk, nenotiks.” Tiek prognozēts, ka centrālā banka „saglabās politiku nemainīgu, atstājot noguldījumu likmi 2,50 % līmenī”. Analītiķi norāda, ka „inflācijas riski joprojām ir vērsti uz augšu, taču tie nav būtiski pieauguši”, savukārt „stingrākie finanšu apstākļi nedaudz pastiprina ECB procentu likmju paaugstinājumus”, samazinot nepieciešamību pēc tūlītējiem turpmākiem pasākumiem.
„Rabobank“ uzskata, ka „līdz šim ECB ir labi pārvaldījusi enerģētiskā šoka radītos inflācijas un izaugsmes riskus. Tā veica proaktīvu, bet pakāpenisku monetārās politikas stingrināšanu“. Pēc viņu domām, „inflācijas risku pastāvība liecina, ka ECB saglabās šo virzienu, un mēs uzskatām, ka nākamais (un pēdējais) solis sekos decembrī“.
Pašlaik banka neredz „nekādu pārliecinošu iemeslu, lai paātrinātu procentu likmju paaugstināšanas tempu“. Tā uzsver, ka „vēl nav pierādījumu tam, ka inflācija kļūst plašāka un dziļāk iesakņojusies“, pat ja „daži politikas veidotāji argumentēs, ka ECB nevar gaidīt skaidrus pierādījumus par otrās kārtas efektiem, jo pēc šīs dinamikas sākšanās tai nāktos iejaukties daudz stingrāk“.
Ņemot vērā šo situāciju, „Rabobank“ secina, ka „notikumi finanšu tirgos gan ļauj, gan prasa, lai ECB veltītu papildu laiku savu nākamo soļu izvērtēšanai“. Banka „neuzskata, ka nesenā finanšu apstākļu stingrināšanās ir pietiekami spēcīga, lai novērstu vēl vienu procentu likmju paaugstināšanu“, taču brīdina, ka „tirgus prognozes par vēl trim paaugstinājumiem joprojām šķiet pārāk agresīvas – ne mazākā mērā tāpēc, ka labvēlīgi bāzes efekti 2027. gada sākumā, visticamāk, mazinās enerģijas inflāciju“.
Vāršs norāda uz investīciju pieaugumu un mākslīgā intelekta riskiem, taču saglabā FRS kursu atkarīgu no datiem
FED priekšsēdētāja Vārša runa FXS Speechtracker sistēmā saņēma 5,6/10 punktus, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vēsturiskais vidējais rādītājs 6,1/10, liecinot par nedaudz mazāk ietekmīgu, bet joprojām kopumā saskaņotu vēstījumu salīdzinājumā ar iedibināto bāzes līniju. Atzīšanās, ka globālā finanšu krīze ir atstājusi „pārāk dziļas rētas”, uzsver piesardzīgo nostāju, pat ja Vāršs izceļ strukturālo izaugsmi un investīciju pieaugumu, ko veicina „labas politikas”. Viņš vienlaikus uzsver, ka gaidāmajās oktobra un decembra sanāksmēs tiks „konkretizēti” lēmumi par ražošanas apjomu, nodarbinātību un inflāciju, neuzņemoties iepriekšējām saistībām attiecībā uz politikas virzienu. Vārša norāde par mākslīgo intelektu (MI) kā pieprasījuma puses faktoru ar nenoteiktām īstermiņa sekām nodarbinātībā, kā arī MI kā instrumentu datu un monetārās politikas stiprināšanai piešķir nākotnes orientētu, risku apzinātu toni, kas mazina optimismu par investīciju uzplaukumu.
FXS Fed Sentiment Index saglabājās nemainīgs, mainoties par 0,00 punktiem līdz līmenim 127,51, kas kopējo nostāju notur stingri "haukiskajā" teritorijā, neskatoties uz nedaudz zemāko FXS Speechtracker rādītāju. Stabilais, paaugstinātais indeksa līmenis liecina, ka tirgi joprojām interpretē Vārša uzsvaru uz cenu stabilitāti, strukturālo izaugsmi un investīciju pieaugumu kā saskanīgu ar tendenci uz stingrāku politiku, pat ja FRS izsver ar mākslīgo intelektu saistītos un finanšu stabilitātes riskus.
Tehniskā analīze: EUR/USD saglabā negatīvas perspektīvas zem 100 dienu SMA
Dienas grafikā EUR/USD saglabā īstermiņa lejupvērsto tendenci. Spot cena joprojām atrodas zem 100 dienu SMA un zem Bollingera vidējās joslas. Cena turas Bollingera joslas apakšējā pusē. Relatīvā stipruma indekss (14) ap 38 paliek zem neitrālās 50 līnijas. Tas liecina par ilgstošu lejupvērsto spiedienu, nevis tūlītēju atgūšanos.
Augšupvērstajā virzienā sākotnējais pretestības līmenis atrodas pie Bollingera vidējās joslas ap 1,1235, ceļā uz spēcīgāku ierobežojumu pie augšējās Bollingera joslas ap 1,13445. Jebkāda turpmāka pirkšana virs šī līmeņa varētu izraisīt kāpumu līdz 100 dienu SMA pie 1,1451, nostiprinot plašāku piedāvājuma zonu augstāk.
Lejupvērstā virzienā 19. oktobra zemākais punkts 1,1185 darbojas kā sākotnējais atbalsta līmenis šim valūtu pārim; tam seko Bollingera joslu apakšējā robeža pie 1,1125. Skaidrs kritums zem šīs zonas atvērtu ceļu uz 2025. gada 12. maija zemāko punktu 1,0951.
(Šīs analīzes sagatavošanā izmantots mākslīgā intelekta rīks. Uzzināt vairāk.)
Bieži uzdotie jautājumi par eiro
Kas ir eiro?
Eiro ir valūta 20 Eiropas Savienības valstīm, kas pieder pie eirozonas. Tā ir otrā visvairāk tirgotā valūta pasaulē aiz ASV dolāra. 2022. gadā tā veidoja 31 % no visiem valūtas darījumiem, ar vidējo dienas apgrozījumu vairāk nekā 2,2 triljonu ASV dolāru dienā. EUR/USD ir visvairāk tirgotais valūtu pāris pasaulē, kas veido aptuveni 30 % no visiem darījumiem; tam seko EUR/JPY (4 %), EUR/GBP (3 %) un EUR/AUD (2 %).
Kas ir ECB un kā tā ietekmē eiro?
Eiropas Centrālā banka (ECB) Frankfurtē, Vācijā, ir eirozonas centrālā banka. ECB nosaka procentu likmes un vada monetāro politiku. ECB galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, kas nozīmē vai nu inflācijas kontroli, vai izaugsmes stimulēšanu. Tās galvenais instruments ir procentu likmju paaugstināšana vai pazemināšana. Salīdzinoši augstas procentu likmes — vai arī gaidas par to paaugstināšanos — parasti ir labvēlīgas eiro, un otrādi. ECB Padome monetārās politikas lēmumus pieņem astoņās sanāksmēs gadā. Lēmumus pieņem eirozonas valstu centrālo banku vadītāji un seši pastāvīgie locekļi, tostarp ECB prezidente Kristīne Lagarde.
Kā inflācijas dati ietekmē eiro vērtību?
Eirozonas inflācijas dati, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP), ir svarīgs ekonometriskais rādītājs eiro kursam. Ja inflācija pieaug vairāk nekā gaidīts, it īpaši, ja tā pārsniedz ECB 2 % mērķi, ECB ir spiesta paaugstināt procentu likmes, lai to atkal savaldītu. Salīdzinoši augstas procentu likmes, salīdzinot ar citām valūtām, parasti ir labvēlīgas eiro kursam, jo tas padara reģionu pievilcīgāku globālajiem investoriem kā vietu, kur noguldīt savu naudu.
Kā ekonomiskie dati ietekmē eiro vērtību?
Publicētie dati atspoguļo ekonomikas stāvokli un var ietekmēt eiro. Tādi rādītāji kā IKP, ražošanas un pakalpojumu nozares PMI, nodarbinātība un patērētāju noskaņojuma aptaujas var ietekmēt vienotās valūtas kursa virzību. Spēcīga ekonomika ir labvēlīga eiro. Tā ne tikai piesaista vairāk ārvalstu investīciju, bet var arī mudināt ECB paaugstināt procentu likmes, kas tieši nostiprinās eiro. Savukārt, ja ekonomikas dati ir vāji, eiro, visticamāk, kritīsies. Īpaši nozīmīgi ir četru lielāko eirozonas valstu (Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas) ekonomikas dati, jo tās veido 75 % no eirozonas ekonomikas.
Kā tirdzniecības bilance ietekmē eiro?
Vēl viens nozīmīgs rādītājs eiro ir tirdzniecības bilance. Šis rādītājs mēra starpību starp to, ko valsts nopelna no eksporta, un to, ko tā tērē importam noteiktā laika periodā. Ja valsts ražo ļoti pieprasītus eksporta produktus, tad tās valūtas vērtība pieaugs vienkārši tāpēc, ka pieaug pieprasījums no ārvalstu pircējiem, kuri vēlas iegādāties šīs preces. Tādējādi pozitīva tirdzniecības bilance nostiprina valūtu, un otrādi — negatīva bilance to vājina.