EUR/USD cenu prognoze: saglabājas pieaugums līdz aptuveni 1,1200; vienlaikus paliekot zem galvenā tehniskā pretestības līmeņa
- Piektdienas rīta Eiropas tirdzniecības sesijas sākumā EUR/USD kurss pieauga līdz gandrīz 1,1190.
- Ceturtdien ECB nobalsoja par bāzes likmju saglabāšanu nemainīgās.
- Valūtu pārim saglabājas lejupslīdes tendence zem 100 dienu SMA. RSI rādītājs norāda uz turpmāku lejupvērstu dinamiku.
- Pirmais pretestības līmenis atrodas pie 1,1200; 1,1135 darbojas kā sākotnējais atbalsta līmenis.
EUR/USD valūtu pāris piektdienas agrīnās Eiropas tirdzniecības stundās tiek tirgots pozitīvā teritorijā ap 1,1190. Eiropas Centrālās bankas (ECB) haukais pārtraukums sniedz nelielu atbalstu eiro (EUR) pret ASV dolāru (USD). Tirgotāji gatavojas Vācijas un eirozonas 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) provizoriskajiem rādītājiem, kas tiks publicēti vēlāk piektdien.
ECB, kā plaši gaidīts, nolēma saglabāt noguldījumu likmi 2,50 % līmenī pēc tam, kad septembrī to paaugstināja par 25 bāzes punktiem (bps). Saskaņā ar paziņojumu Padome norādīja, ka pieaugošās enerģijas cenas rada augšupvērstus riskus inflācijas prognozēm un lejupvērstus riskus izaugsmei. Tomēr pamatinflācija un algas līdz šim kopumā ir bijušas stabilas.
Saskaņā ar LSEG datiem naudas tirgi pēc paziņojuma prognozēja aptuveni 67 % varbūtību, ka decembrī tiks paaugstināta procentu likme.
Eiro saglabā stabilitāti, kamēr ECB saskaras ar enerģētikas šoku un debatēm par procentu likmes paaugstināšanu decembrī
„Scotiabank” stratēģi norāda, ka tirgus cenas joprojām liecina par papildu stingrināšanu, jo „tirgi sagaida vēl vienu 25 bāzes punktu paaugstinājumu decembrī, pēc kura daudzi prognozētāji (tostarp „Scotiabank”) uzskata, ka politikas veidotāji apstāsies”. Viņi brīdina, ka „šodien, visticamāk, nesaņemsim skaidrību par šo perspektīvu”. Tomēr tiek gaidīts, ka prezidente Lagarde „izklāstīs perspektīvu tādā veidā, kas atstāj iespēju veikt pasākumus decembrī, ņemot vērā paaugstinātās enerģijas cenas, vienlaikus saglabājot rīcības brīvību neskaidrību apstākļos”.
Banka uzsver enerģētikas situācijas radīto inflācijas izaicinājumu, norādot, ka „Eiropas dabasgāzes atsauces cenas ir aptuveni divas reizes augstākas nekā ECB septembra prognozē un apmēram par 30 % pārsniedz „nelabvēlīgo” scenāriju, ņemot vērā ierobežotos piegādes apjomus un zemos krājumus”. Tehniskā analīzē „Scotiabank“ saglabā neitrālu/pesimistisku nostāju – eiro kurss joprojām ir vājš, taču galvenais atbalsts, kas noteikts pēc oktobra vidus zemākā punkta 1,1113, turpinās noturēties.
Lagarde norāda uz inflācijas riskiem, bet saglabā piesardzīgu nostāju pret eiro
FXS Speechtracker rādītājs 6,2/10 ir tikai nedaudz virs vēsturiskā 6,1/10 bāzes līmeņa, liecinot par kopumā konsekventu toni ar nelielu slīpumu inflācijas bažu virzienā. Lagarde uzsvēra, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī paplašinās. Īstermiņa izaugsmi, pēc viņas teiktā, atbalstīs ieguldījumi mākslīgajā intelektā, valsts izdevumi un eksporta pieaugums. Viņa vienlaikus norādīja, ka atkārtotais enerģijas cenu kāpums, stingrāki finanšu apstākļi un fiskālā nenoteiktība negatīvi ietekmē uzticību un rada izaugsmes riskus, kas vērsti uz lejupslīdi.
Inflācijas jautājumā uzsvars likts uz enerģijas cenu pieaugumu, kas pārsniedz bāzes līmeni; sākotnējām spiedienām cenu ķēdē; algu pieaugumu 2,5%–2,8% apmērā; kā arī kopējo inflāciju, kas nākamajos ceturkšņos, visticamāk, ievērojami pārsniegs mērķi. Tas liecina par haukaisku nostājas maiņu, ko pastiprina paziņojums, ka inflācijas riski ir vērsti uz augšu. Tomēr vienbalsīgais lēmums saglabāt procentu likmes nemainīgas, uzsvars uz „mērķtiecīgu pieeju” un gaidāmo datu, kā arī pamatinflācijas nozīme nākamajā informācijas bagātajā periodā liecina, ka ECB neuzņemas iepriekšējas saistības par turpmāku monetārās politikas stingrināšanu. Tas mīkstina haukaisko nostāju un nodrošina atbalstu eiro, taču ierobežo tā pieaugumu, kamēr nav pieejami jauni dati.
Tehniskā analīze: EUR/USD saglabā negatīvu tendenci zem 100 dienu SMA
Dienas grafikā EUR/USD saglabā lejupvērstu tendenci, atrodoties zem 100 dienu SMA un Bollinger joslu viduslīnijas. Valūtu pāris pamazām tuvinās apakšējai Bollinger joslas atbalsta līnijai, savukārt 14 periodu relatīvā stipruma indekss ap 41 joprojām ir vājš, liecinot par vāju atgūšanās dinamiku, neskatoties uz nesenās stabilizācijas.
Augšupvērstajā virzienā tūlītējais pretestības līmenis atrodas pie Bollinger Bands viduslīnijas pie 1,1200; ceļā uz Bollinger Band augšējo robežu 1,1265 un 24. jūnija zemāko punktu 1,1325. Nākamais šķērslis, kam jāpievērš uzmanība, ir 100 dienu SMA pie 1,1432.
Lejupvērstā virzienā sākotnējo atbalsta līmeni nodrošina Bollinger joslu apakšējā robeža 1,1135. Skaidra šī līmeņa pārvarēšana, visticamāk, pavērtu ceļu uz psiholoģisko līmeni 1,1100, kam sekotu 2025. gada 12. maija zemākais punkts 1,0951.
(Šīs analīzes sagatavošanā izmantots mākslīgā intelekta rīks. Uzzināt vairāk.)
Bieži uzdotie jautājumi par eiro
Kas ir eiro?
Eiro ir valūta 20 Eiropas Savienības valstīm, kas pieder pie eirozonas. Tā ir otrā visvairāk tirgotā valūta pasaulē aiz ASV dolāra. 2022. gadā tā veidoja 31 % no visiem valūtas darījumiem, un tās vidējais dienas apgrozījums pārsniedza 2,2 triljonus ASV dolāru dienā. EUR/USD ir visvairāk tirgotais valūtu pāris pasaulē, kas veido aptuveni 30 % no visiem darījumiem, tam seko EUR/JPY (4 %), EUR/GBP (3 %) un EUR/AUD (2 %).
Kas ir ECB un kā tā ietekmē eiro?
Eiropas Centrālā banka (ECB) Frankfurtē, Vācijā, ir eirozonas centrālā banka. ECB nosaka procentu likmes un vada monetāro politiku. ECB galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, kas nozīmē vai nu inflācijas kontroli, vai izaugsmes stimulēšanu. Tās galvenais instruments ir procentu likmju paaugstināšana vai pazemināšana. Salīdzinoši augstas procentu likmes — vai arī gaidas par augstākām likmēm — parasti ir labvēlīgas eiro, un otrādi. ECB Padome monetārās politikas lēmumus pieņem astoņās sanāksmēs gadā. Lēmumus pieņem eirozonas valstu centrālo banku vadītāji un seši pastāvīgie locekļi, tostarp ECB prezidente Kristīne Lagarde.
Kā inflācijas dati ietekmē eiro vērtību?
Eirozonas inflācijas dati, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP), ir svarīgs ekonometriskais rādītājs eiro kursam. Ja inflācija pieaug vairāk nekā gaidīts, it īpaši, ja tā pārsniedz ECB 2 % mērķi, ECB ir spiesta paaugstināt procentu likmes, lai to atkal savaldītu. Salīdzinoši augstas procentu likmes, salīdzinot ar citām valūtām, parasti ir labvēlīgas eiro kursam, jo tas padara reģionu pievilcīgāku globālajiem investoriem kā vietu, kur noguldīt savu naudu.
Kā ekonomiskie dati ietekmē eiro vērtību?
Publicētie dati atspoguļo ekonomikas stāvokli un var ietekmēt eiro. Tādi rādītāji kā IKP, ražošanas un pakalpojumu nozares PMI, nodarbinātība un patērētāju noskaņojuma aptaujas var ietekmēt vienotās valūtas kursa virzību. Spēcīga ekonomika ir labvēlīga eiro. Tā ne tikai piesaista vairāk ārvalstu investīciju, bet var arī mudināt ECB paaugstināt procentu likmes, kas tieši nostiprinās eiro. Savukārt, ja ekonomikas dati ir vāji, eiro, visticamāk, kritīsies. Īpaši nozīmīgi ir četru lielāko eirozonas valstu (Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas) ekonomikas dati, jo tās veido 75 % no eirozonas ekonomikas.
Kā tirdzniecības bilance ietekmē eiro?
Vēl viens nozīmīgs rādītājs eiro ir tirdzniecības bilance. Šis rādītājs mēra starpību starp to, ko valsts nopelna no eksporta, un to, ko tā tērē importam noteiktā laika periodā. Ja valsts ražo ļoti pieprasītus eksporta produktus, tad tās valūtas vērtība pieaugs vienkārši tāpēc, ka pieaug pieprasījums no ārvalstu pircējiem, kuri vēlas iegādāties šīs preces. Tādējādi pozitīva tirdzniecības bilance nostiprina valūtu, un otrādi — negatīva bilance to vājina.