EUR/JPY cenu prognoze: Kurss krīt zem 178,00; lejupvērsta tendence dominē zem 100 dienu SMA
- Ceturtdienas rīta Eiropas tirdzniecības sesijas sākumā EUR/JPY kurss vājinājās līdz aptuveni 177,90.
- Nokrišņu tendence saglabājas zem 100 dienu SMA. Ņemot vērā neitrālo RSI rādītāju, turpmākā konsolidācija nav izslēgta.
- Pirmais atbalsta līmenis atrodas pie 176,90; pirmā pretestība ir pie 178,45.
Ceturtdienas rīta Eiropas tirdzniecības sesijas laikā EUR/JPY valūtu pāris tiek tirgots negatīvā teritorijā ap 177,90. Japānas jena (JPY) nostiprinās pret eiro (EUR) pēc tam, kad Japānas Bankas (BoJ) septembra sanāksmes protokols pastiprināja gaidas par turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem.
Ceturtdien publicētajā septembra sanāksmes protokolā lielākā daļa BoJ politikas veidotāju norādīja, ka turpmāki procentu likmju paaugstinājumi būtu piemēroti, jo pamatinflācija tuvinās centrālās bankas 2 % mērķim.
Viens valdes loceklis norādīja, ka varētu būt iespēja paātrināt procentu likmju paaugstināšanu, jo centrālā banka izvērtēja notikumu ietekmi Tuvajos Austrumos; ar mākslīgo intelektu (AI) saistīto pieaugošo pieprasījumu; kā arī valūtas kursu (FX) svārstības.
No otras puses, Eiropas Centrālās bankas (ECB) bargā nostāja varētu ierobežot eiro kursa kritumu. ECB Padomes loceklis Joahims Nāgels otrdien paziņoja, ka centrālā banka, visticamāk, nākamajā mēnesī paaugstinās aizdevumu izmaksas, ņemot vērā pasliktinošās inflācijas prognozes. Ekonomisti paredz pēdējo procentu likmju paaugstināšanu nākamajā mēnesī, lai gan tirgi prognozē, ka monetārās politikas stingrināšana turpināsies arī pēc tam, līdz pat 2027. gadam.
Eirozonā pieaug stagflācijas risks, jo ECB saskaras ar spēcīgāku inflāciju un vājāku izaugsmi
„Standard Chartered“ analītiķi uzsver, ka jaunākie Eurostat dati liecina, ka eirozonas kopējā inflācija „oktobrī pieauga līdz 4,0 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārsniedzot mūsu prognozi 3,8 %“, kas „norāda uz augšupvērstiem riskiem attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembra prognozi par vidējo inflāciju 3,6 % apmērā 4. ceturksnī“. Attiecībā uz ekonomisko aktivitāti viņi norāda, ka, izņemot Īriju, eirozonas IKP pieaugums bija pieticīgāks — 0,2 % — un, kas ir īpaši svarīgi, izaugsmes temps ir pakāpeniski samazinājies kopš 2025. gada 4. ceturkšņa.
„Standard Chartered“ norāda, ka „šī izaugsmes tempa vājināšanās (izmantojot datus par eirozonu bez Īrijas) un joprojām pieaugošās inflācijas kombinācija rada arvien lielāku politikas dilemmu ECB“, turklāt „inflācijas dinamika (un otrās kārtas efektu risks)“ pagaidām, visticamāk, dominēs un „pamato mūsu prognozi par vēl vienu 25 bāzes punktu paaugstinājumu decembra sanāksmē“. Lai gan banka uzsver, ka „stagflācija nav mūsu pamatscenārijs; mēs prognozējam, ka izaugsme saglabāsies pozitīva un inflācija sāks samazināties nākamā gada sākumā”, banka brīdina, ka „virzība ir šāda, un spēki, kas nākamajos ceturkšņos varētu izraisīt stagflāciju, ir acīmredzami: augstākas enerģijas cenas, kas samazina reālos ienākumus un apgrūtina uzņēmumu peļņas maržas; ECB monetārās politikas stingrināšana, kas ar novēlotu ietekmi skar mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu izmaksas; un stingrāki finanšu apstākļi, kas apgrūtina plašāku ekonomisko aktivitāti.”
Nagels norāda uz iespējamu procentu likmju paaugstināšanu decembrī, jo inflācijas riski pastiprinās
ECB pārstāvis Nagels pauda stingrāku nostāju nekā parasti. FXS Speechtracker rādītājs bija 8,2, salīdzinājumā ar vēsturisko 7,0. Decembra procentu likmes paaugstināšana tiek raksturota kā „ļoti iespējams nepieciešama“. Uzsvars uz to, ka inflācijas spiediens ir lielāks nekā gaidīts un tuvu nelabvēlīgajam scenārijam, norāda uz skaidru tendenci uz stingrāku politiku un nostiprina atbalstu eiro, ņemot vērā procentu likmju prognozes.
Nagela uzstāšana, ka enerģijas cenu kāpums nedrīkst izraisīt vispārēju inflāciju, liecina par gatavību rīkoties atkārtoti. Pat ja fiskālās problēmas Francijā tiek uzskatītas par jautājumiem, kas ir ārpus monetārās politikas kompetences, spēcīgo inflācijas brīdinājumu un pārliecības, ka budžeta jautājumi tiks atrisināti, kombinācija saglabā uzmanību uz cenu stabilitāti un atbalsta haukaisku interpretāciju eiro tirgotājiem.
Tehniskā analīze: EUR/JPY saglabā lejupvērstu tendenci zem 100 dienu SMA
Dienas grafikā EUR/JPY joprojām atrodas korekcijas fāzē, saglabājoties zem 100 dienu SMA, kas uztur vispārēju lejupvērstu tendenci, neskatoties uz nesenā atgūšanos no apakšējās Bollingera joslas. Cena atguvusi 20 dienu Bollingera SMA atbalsta līmeni, liecinot par zināmu stabilizāciju tuvākajā nākotnē. Relatīvā stipruma indekss (RSI) pie 53,4 pārgājis neitrālā līdz pozitīvā teritorijā, norādot, ka lejupvērstais impulss ir vājinājies, taču vēl nav mainījis kopējo tendenci, ko nosaka augstākie vidējie rādītāji.
Lejupvērstā virzienā tūlītēju atbalsta līmeni nodrošina vidējā josla pie 176,90; tai seko 2. novembra zemākais punkts — 175,70. Šī līmeņa pārkāpšana varētu atklāt Bollinger joslas apakšējo robežu ap 175,30.
Augšupvērstā virzienā sākotnējais pretestības līmenis sakrīt ar Bollingera joslas augšējo robežu ap 178,45, kur varētu atkal parādīties pārdevēji. Skaidra šī līmeņa pārvarēšana pavērtu ceļu uz psiholoģisko līmeni 180,00, virzoties uz nozīmīgāko 100 dienu SMA pretestību pie 181,70.
(Šī raksta tehniskā analīze sagatavota, izmantojot mākslīgā intelekta rīku. Uzzināt vairāk.)
Japānas Bankas bieži uzdotie jautājumi
Kas ir Japānas Banka?
Japānas Banka (BoJ) ir Japānas centrālā banka, kas nosaka valsts monetāro politiku. Tās uzdevums ir emitēt banknotes un veikt valūtas un monetāro kontroli, lai nodrošinātu cenu stabilitāti, kas nozīmē inflācijas mērķi apmēram 2 % apmērā.
Kāda ir bijusi Japānas Bankas politika?
Lai stimulētu ekonomiku un veicinātu inflāciju zemas inflācijas apstākļos, Japānas Banka 2013. gadā uzsāka ārkārtīgi mīkstu monetāro politiku. Bankas politika balstās uz kvantitatīvo un kvalitatīvo mīkstināšanu (QQE), proti, banknošu drukāšanu, lai iegādātos aktīvus, piemēram, valsts vai uzņēmumu obligācijas, un nodrošinātu likviditāti. 2016. gadā banka pastiprināja šo stratēģiju un vēl vairāk atviegloja politiku, vispirms ieviešot negatīvas procentu likmes un pēc tam tieši kontrolējot 10 gadu valsts obligāciju ienesīgumus. 2024. gada martā BOJ paaugstināja procentu likmes, faktiski atkāpjoties no ārkārtīgi mīkstās monetārās politikas nostājas.
Kā Japānas Bankas lēmumi ietekmē jenu?
Masveida stimulēšanas pasākumi izraisīja jenas vājināšanos pret galvenajām valūtām. Šis process pastiprinājās 2022. un 2023. gadā, kad pieauga politikas atšķirības starp Japānas Banku un citām galvenajām centrālajām bankām, kas strauji paaugstināja procentu likmes, lai cīnītos pret desmitgadu augstāko inflāciju. Japānas Bankas politika izraisīja starpības palielināšanos ar citām valūtām, pazeminot jenas vērtību. Šī tendence daļēji mainījās 2024. gadā, kad Japānas Banka nolēma atteikties no savas ārkārtīgi mīkstās politikas.
Kāpēc Japānas Centrālā banka nolēma sākt atkāpties no savas ārkārtīgi mīkstās politikas?
Vājāka jena un globālo enerģijas cenu kāpums izraisīja inflācijas pieaugumu Japānā, kas pārsniedza Japānas Bankas 2 % mērķi. Šim lēmumam pievienojās arī perspektīva par algu pieaugumu valstī — galvenais faktors, kas veicina inflāciju.