EUR/USD cenas prognoze: kurss nostiprinās virs 1,1150, vienlaikus saglabājot lejupvērsto tendenci zem 100 dienu vidējā rādītāja (SMA)
- EUR/USD pirmdienas rītā Eiropas tirdzniecības sesijas sākumā stiprinājās līdz gandrīz 1,1160.
- Pārim saglabājas lejupvērsta tendence. Cena turas zem 100 dienu SMA.
- Pirmais pretestības līmenis atrodas pie 1,1190; sākotnējais atbalsta līmenis, kas jānovēro, ir 1,1125.
EUR/USD valūtu pāris pirmdienas agrīnās Eiropas tirdzniecības stundās tiek tirgots pozitīvā teritorijā ap 1,1160. Eiropas Centrālās bankas (ECB) bargā nostāja sniedz zināmu atbalstu eiro (EUR) pret ASV dolāru (USD).
ECB prezidente Kristīne Lagarde pagājušajā nedēļā norādīja, ka centrālā banka izvērtē rādītājus, lai noteiktu, vai nākamajā mēnesī būs pamats paaugstināt procentu likmes. Oktobrī tās tika saglabātas nemainīgas. „No šī brīža līdz decembrim mums būs daudzi rādītāji, kas patiešām palīdzēs noteikt, vai likmju paaugstināšana ir nepieciešama,” teica Lagarde.
Tikmēr pazīmes par uzlabojumiem ASV darba tirgū varētu stiprināt ASV dolāru un radīt pretestību šim galvenajam valūtu pārim. ASV ekonomika oktobrī radīja 165 000 jaunu darbavietu, salīdzinot ar 60 000 septembrī, pārsniedzot prognozes. Tikmēr bezdarba līmenis oktobrī samazinājās līdz 4,1 %. Šie rādītāji pastiprinājuši prognozes, ka darba tirgus joprojām ir stabils un Federālā rezervju sistēma (Fed) turpina virzību uz procentu likmju paaugstināšanu decembrī.
Eiro paliek neizdevīgā situācijā, jo investori pāriet uz dolāra skaidru naudu
ING analītiķi eiro pēdējos rādītājus raksturo kā „diezgan neiespaidīgus”, norādot, ka pat „lielā ASV tehnoloģiju akciju pārdošana joprojām nav pietiekama, lai izraisītu ievērojamu EUR/USD pirkšanu”. Viņi uzsver, ka „Eiropas pircēji saviem ASV ieguldījumiem izmanto zemus riska ierobežošanas koeficientus”, tomēr gaidītais pieprasījums pēc vienotās valūtas nav īstenojies.
ING norāda, ka „globālie investori pagaidām labprāt atstāj savu naudu dolāros. Citiem vārdiem sakot, mēs redzam naudas pārvietošanu uz skaidru naudu, nevis prom no dolāra”. To pastiprina „atgriešanās pie ierastākām korelācijām, kur ASV Valsts kases vērtspapīri tagad pilda drošā patvēruma lomu”.
Raugoties nākotnē, ING apgalvo, ka „ja vien šodien netiks publicēts vājš ASV nodarbinātības pārskats, sagaidāms, ka EUR/USD kurss konsolidēsies tuvu 1,12 līmenim”. Turklāt eirozonā uzmanība tiks pievērsta arī „ECB galvenajam ekonomistam Filipam Leinu plkst. 10:30 CET”. Attiecībā uz monetāro politiku viņi uzsver, ka „tirgus joprojām iekļauj cenā 18 bāzes punktu lielu ECB procentu likmju paaugstinājumu decembrī, un šī tendence, visticamāk, saglabāsies, ja vien nenotiks daudz dziļāka akciju tirgus korekcija”.
Lagarde saglabā bargu nostāju, jo uzmanības centrā joprojām ir tarifu un inflācijas riski
ECB prezidentes Lagardes runa FXS Speechtracker sistēmā guva 6,2/10 punktus, kas ir nedaudz virs vēsturiskā 5,6/10 bāzes līmeņa un liecina par nedaudz stingrāku monetārās politikas toni. Uzsvars uz to, ka „joprojām ir nepieciešams izmantot instrumentus, lai nepieļautu inflācijas izkļūšanu no kontroles“, un ka pirms decembra tiks izvērtēti daudzi rādītāji, norāda uz haukaisku noskaņojumu attiecībā uz eiro, pat ja Lagarde atzīst, ka ir grūti nošķirt piedāvājuma un pieprasījuma šokus.
Komentāri par to, ka ASV tarifus, visticamāk, drīz nepārskatīs un ka ASV starpposma vēlēšanas galu galā var ietekmēt tirdzniecības politiku, izceļ pastāvīgos ārējos riskus, kas varētu uzturēt cenu spiedienu eirozonā. Pašreizējās situācijas raksturojums, kurā enerģētikas satricinājums un mākslīgais intelekts darbojas pretējās virzienos, uzsver politikas nenoteiktību, taču apņemšanās rīkoties pret inflāciju liecina par lejupvērstiem riskiem dolāram pret eiro, ja tirgi iekļaus cenās salīdzinoši stingrāku ECB politiku.
Tehniskā analīze: EUR/USD saglabā negatīvu tendenci zem 100 dienu SMA
Dienas grafikā EUR/USD saglabā lejupvērstu īstermiņa tendenci. Kurss atrodas zem 20 dienu Bollingera vienkāršās vidējās un 100 dienu vienkāršās vidējās (SMA), kas liecina, ka plašākā tendence joprojām ir ierobežota. Cena atrodas arī zem Bollingera joslas augšējās robežas, kas pastiprina iespaidu par ierobežotiem atgūšanās mēģinājumiem. Relatīvā stipruma indekss (RSI) ap 41 liecina par nedaudz negatīvu dinamiku, nesasniedzot pārpārdotības stāvokli.
Augšupvērstajā virzienā sākotnējais pretestības līmenis atrodas pie 20 dienu Bollinger SMA ap 1,1190, ceļā uz Bollinger joslas augšējo robežu ap 1,1260. Tālāk uz augšu nākamais šķērslis ir redzams pie 24. jūnija zemākā punkta 1,1325, un pēc tam pie 100 dienu SMA 1,1412.
Lejupvērstā virzienā tūlītēju atbalsta līmeni nodrošina Bollinger joslas apakšējā robeža aptuveni 1,1125 līmenī. Skaidra šīs robežas pārkāpšana pavērtu ceļu uz psiholoģisko līmeni 1,1100, kam sekotu 2025. gada 12. maija zemākais punkts 1,0951.
(Šī raksta tehniskā analīze sagatavota, izmantojot mākslīgā intelekta rīku. Uzzināt vairāk.)
Bieži uzdotie jautājumi par eiro
Kas ir eiro?
Eiro ir valūta 20 Eiropas Savienības valstīm, kas pieder pie eirozonas. Tā ir otrā visvairāk tirgotā valūta pasaulē aiz ASV dolāra. 2022. gadā tā veidoja 31 % no visiem valūtas darījumiem, ar vidējo dienas apgrozījumu vairāk nekā 2,2 triljonu ASV dolāru dienā. EUR/USD ir visvairāk tirgotais valūtu pāris pasaulē, kas veido aptuveni 30 % no visiem darījumiem, tam seko EUR/JPY (4 %), EUR/GBP (3 %) un EUR/AUD (2 %).
Kas ir ECB un kā tā ietekmē eiro?
Eiropas Centrālā banka (ECB) Frankfurtē, Vācijā, ir eirozonas centrālā banka. ECB nosaka procentu likmes un vada monetāro politiku. ECB galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, kas nozīmē vai nu inflācijas kontroli, vai izaugsmes stimulēšanu. Tās galvenais instruments ir procentu likmju paaugstināšana vai pazemināšana. Salīdzinoši augstas procentu likmes — vai arī gaidas par augstākām likmēm — parasti ir labvēlīgas eiro, un otrādi. ECB Padome monetārās politikas lēmumus pieņem astoņās sanāksmēs gadā. Lēmumus pieņem eirozonas valstu centrālo banku vadītāji un seši pastāvīgie locekļi, tostarp ECB prezidente Kristīne Lagarde.
Kā inflācijas dati ietekmē eiro vērtību?
Eirozonas inflācijas dati, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP), ir svarīgs ekonometriskais rādītājs eiro kursam. Ja inflācija pieaug vairāk nekā gaidīts, it īpaši, ja tā pārsniedz ECB 2 % mērķi, ECB ir spiesta paaugstināt procentu likmes, lai to atkal savaldītu. Salīdzinoši augstas procentu likmes, salīdzinot ar citām valūtām, parasti ir labvēlīgas eiro kursam, jo tas padara reģionu pievilcīgāku globālajiem investoriem kā vietu, kur noguldīt savu naudu.
Kā ekonomiskie dati ietekmē eiro vērtību?
Publicētie dati atspoguļo ekonomikas stāvokli un var ietekmēt eiro. Tādi rādītāji kā IKP, ražošanas un pakalpojumu nozares PMI, nodarbinātība un patērētāju noskaņojuma aptaujas var ietekmēt vienotās valūtas kursa virzību. Spēcīga ekonomika ir labvēlīga eiro. Tā ne tikai piesaista vairāk ārvalstu investīciju, bet var arī mudināt ECB paaugstināt procentu likmes, kas tieši nostiprinās eiro. Savukārt, ja ekonomikas dati ir vāji, eiro, visticamāk, kritīsies. Īpaši nozīmīgi ir četru lielāko eirozonas valstu (Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas) ekonomikas dati, jo tās veido 75 % no eirozonas ekonomikas.
Kā tirdzniecības bilance ietekmē eiro?
Vēl viens nozīmīgs rādītājs eiro ir tirdzniecības bilance. Šis rādītājs mēra starpību starp to, ko valsts nopelna no eksporta, un to, ko tā tērē importam noteiktā laika periodā. Ja valsts ražo ļoti pieprasītus eksporta produktus, tad tās valūtas vērtība pieaugs vienkārši tāpēc, ka pieaug pieprasījums no ārvalstu pircējiem, kuri vēlas iegādāties šīs preces. Tādējādi pozitīva tirdzniecības bilance nostiprina valūtu, un otrādi — negatīva bilance to vājina.