Zelta cenas prognoze: XAU/USD atguva pozīcijas zem 3 700 ASV dolāru līmeņa; izredzes joprojām ir nestabilas
- Zelta cena guvusi pagaidu atbalstu zem 3 700 ASV dolāru atzīmes un atguvusi 3 740 ASV dolāru līmeni.
- Bažas par virkni Federālo rezervju sistēmas (Fed) procentu likmju paaugstinājumiem, visticamāk, turpinās radīt spiedienu uz zelta cenu.
- ASV dolāra indekss turpina kāpt virzienā uz 104,00, ko veicina Federālo rezervju sistēmas hauka retorika.
Zelta cena (XAU/USD) guva daļu pirkšanas piedāvājumu pēc tam, kad ceturtdien sasniedza jaunu gada zemāko līmeni — 3 693,50 ASV dolārus. Eiropas tirdzniecības sesijā zelta cena pieauga par 0,42 % līdz aptuveni 3 740 ASV dolāriem.
Dārgmetāls guvis īslaicīgu atbalstu; tomēr tā perspektīvas joprojām ir negatīvas, jo pastāv bažas par to, ka Federālā rezervju sistēma (Fed) tuvākajā laikā veiks vairākus procentu likmju paaugstinājumus pēc kārtas.
„Danske Bank” analītiķi norādīja, ka prognozē 25 bāzes punktu paaugstinājumus nākamajās trīs sanāksmēs: decembrī, janvārī un martā. Viņi piebilda, ka monetārās politikas kurss saglabāsies haukisks, jo FOMC oktobra sanāksmes protokols bija nedaudz haukisks. Tajā norādīts, ka lēmums atstāt likmes nemainīgas pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru.
Viņi uzsver, ka „daži dalībnieki norādīja, ka decembrī varētu apsvērt paaugstinājumu par vairāk nekā 25 b.p., ja jaunākie inflācijas dati būtu nelabvēlīgi, kā tas kopš tā laika arī ir bijis”.
FED stingrā nostāja ievērojami pastiprināja ASV dolāru (USD). Dienas laikā ASV dolāra indekss (DXY), kas mēra dolāra vērtību pret sešām galvenajām valūtām, sasniedza jaunu 19 mēnešu augstāko līmeni tuvu 104,00.
No tehniskā viedokļa augstāks ASV dolāra kurss padara zelta cenu par investoriem neizdevīgu riska un peļņas attiecības izvēli.
Zelta tehniskā analīze

Dienas grafikā XAU/USD tiek tirgots par 3 735,30 ASV dolāriem. Instruments saglabā īstermiņa lejupvērsto tendenci, jo spot cena saglabājas ievērojami zem 50 dienu eksponenciālās vidējās (EMA) līmeņa 4 072,78 ASV dolāriem. Lielā atšķirība starp cenu un šo galveno tendences rādītāju liecina, ka zelts joprojām atrodas lejupvērstā spiedienā. Relatīvā stipruma indekss (14) ap 31 norāda uz veidojošos pārdotības stāvokli, kas varētu mazināt tūlītēju pārdošanu, taču vēl nespēj apdraudēt dominējošo lejupvērsto struktūru.
„Société Générale” analītiķi norāda, ka zeltam „ir bijis grūti noturēties virs 50 dienu EMA un tas pakāpeniski noslīdējis zem plaša diapazona apakšējās robežas, izraisot dziļāku lejupslīdes tendenci”. Viņi piebilst, ka „vēl nav redzami nozīmīgas atgūšanās signāli”. Tagad tiek prognozēts, ka „oktobra zemākais punkts 3 870–3 900 ASV dolāru līmenī” „darbojas kā potenciāla pretestības zona”. „Société Générale“ brīdina, ka „nespēja pārvarēt šo šķērsli var izraisīt lejupslīdes turpināšanos“. Nākamie mērķi noteikti 3 625 dolāru līmenī un vairāku mēnešu lejupslīdošā kanāla apakšējā robeža 3 480–3 440 dolāru līmenī.
(Šī raksta tehniskā analīze sagatavota, izmantojot mākslīgā intelekta rīku. Uzzināt vairāk.)
Bieži uzdotie jautājumi par zeltu
Kāpēc cilvēki investē zeltā?
Zelts ir spēlējis nozīmīgu lomu cilvēces vēsturē, jo tas ir plaši izmantots kā vērtības uzkrājums un apmaiņas līdzeklis. Pašlaik, neskaitot tā spīdumu un izmantošanu juvelierizstrādājumos, šis dārgmetāls tiek plaši uzskatīts par drošu aktīvu. Tas nozīmē, ka to uzskata par labu ieguldījumu nestabilos laikos. Zelts tiek plaši uzskatīts arī par aizsardzību pret inflāciju un valūtu vērtības samazināšanos, jo tas nav atkarīgs no konkrēta emitenta vai valdības.
Kas pērk visvairāk zelta?
Centrālās bankas ir lielākās zelta turētājas. Lai nestabilos laikos atbalstītu savas valūtas, centrālās bankas mēdz diversificēt savas rezerves un iegādāties zeltu, lai uzlabotu ekonomikas un valūtas uztveramo stabilitāti. Lielas zelta rezerves var būt uzticības avots attiecībā uz valsts maksātspēju. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem 2022. gadā centrālās bankas savām rezervēm pievienoja 1 136 tonnas zelta aptuveni 70 miljardu dolāru vērtībā. Tas ir lielākais ikgadējais pirkums kopš reģistrācijas sākuma. Centrālās bankas no tādiem strauji augošiem tirgiem kā Ķīna, Indija un Turcija strauji palielina savas zelta rezerves.
Kāda ir zelta korelācija ar citiem aktīviem?
Zeltam ir apgriezta korelācija ar ASV dolāru un ASV Valsts kases vērtspapīriem, kas abi ir nozīmīgi rezervju un drošības aktīvi. Kad dolārs zaudē vērtību, zelta cena parasti pieaug, ļaujot investoriem un centrālajām bankām nestabilos laikos diversificēt savus aktīvus. Zeltam ir arī apgriezta korelācija ar riska aktīviem. Akciju tirgus kāpums parasti vājina zelta cenu, savukārt pārdošanas viļņi riskantākos tirgos parasti ir labvēlīgi šim dārgmetālam.
No kā atkarīga zelta cena?
Cenu ietekmē daudzi faktori. Ģeopolitiskā nestabilitāte vai bažas par dziļu recesiju var ātri izraisīt zelta cenas kāpumu, ņemot vērā tā statusu kā drošības aktīvu. Kā aktīvs bez ienesīguma zelta cena parasti pieaug, samazinoties procentu likmēm. Savukārt augstākas naudas izmaksas parasti negatīvi ietekmē dzeltenā metāla cenu. Tomēr lielākā daļa cenu svārstību ir atkarīga no ASV dolāra (USD) kursa, jo šī aktīva cena tiek noteikta dolāros (XAU/USD). Stiprināšanās parasti notur zelta cenu zem kontrolē, savukārt vājināšanās parasti veicina zelta cenas kāpumu.